15. Cattālīsanipāto

1. Isidāsītherīgāthā

402.

Nagaramhi kusumanāme, pāṭaliputtamhi pathaviyā maṇḍe;

Sakyakulakulīnāyo, dve bhikkhuniyo hi guṇavatiyo.

403.

Isidāsī tattha ekā, dutiyā bodhīti sīlasampannā ca;

Jhānajjhāyanaratāyo, bahussutāyo dhutakilesāyo.

404.

Tā piṇḍāya caritvā, bhattatthaṃ [bhattattaṃ (sī.)] kariya dhotapattāyo;

Rahitamhi sukhanisinnā, imā girā abbhudīresuṃ.

405.

‘‘Pāsādikāsi ayye, isidāsi vayopi te aparihīno;

Kiṃ disvāna byālikaṃ, athāsi nekkhammamanuyuttā’’.

406.

Evamanuyuñjiyamānā sā, rahite dhammadesanākusalā;

Isidāsī vacanamabravi, ‘‘suṇa bodhi yathāmhi pabbajitā.

407.

‘‘Ujjeniyā puravare, mayhaṃ pitā sīlasaṃvuto seṭṭhi;

Tassamhi ekadhītā, piyā manāpā ca dayitā ca.

408.

‘‘Atha me sāketato varakā, āgacchumuttamakulīnā;

Seṭṭhī pahūtaratano, tassa mamaṃ suṇhamadāsi tāto.

409.

‘‘Sassuyā sassurassa ca, sāyaṃ pātaṃ paṇāmamupagamma;

Sirasā karomi pāde, vandāmi yathāmhi anusiṭṭhā.

410.

‘‘Yā mayhaṃ sāmikassa, bhaginiyo bhātuno parijano vā;

Tamekavarakampi disvā, ubbiggā āsanaṃ demi.

411.

‘‘Annena ca pānena ca, khajjena ca yañca tattha sannihitaṃ;

Chādemi upanayāmi ca, demi ca yaṃ yassa patirūpaṃ.

412.

‘‘Kālena upaṭṭhahitvā [uṭṭhahitvā (syā. ka.), upaṭṭhahituṃ (?)], gharaṃ samupagamāmi ummāre;

Dhovantī hatthapāde, pañjalikā sāmikamupemi.

413.

‘‘Kocchaṃ pasādaṃ añjaniñca, ādāsakañca gaṇhitvā;

Parikammakārikā viya, sayameva patiṃ vibhūsemi.

414.

‘‘Sayameva odanaṃ sādhayāmi, sayameva bhājanaṃ dhovantī;

Mātāva ekaputtakaṃ, tathā [tadā (sī.)] bhattāraṃ paricarāmi.

415.

‘‘Evaṃ maṃ bhattikataṃ, anurattaṃ kārikaṃ nihatamānaṃ;

Uṭṭhāyikaṃ [uṭṭhāhikaṃ (ka.)] analasaṃ, sīlavatiṃ dussate bhattā.

416.

‘‘So mātarañca pitarañca, bhaṇati ‘āpucchahaṃ gamissāmi;

Isidāsiyā na saha vacchaṃ, ekāgārehaṃ [ekagharepa’haṃ (?)] saha vatthuṃ’.

417.

‘‘‘Mā evaṃ putta avaca, isidāsī paṇḍitā paribyattā;

Uṭṭhāyikā analasā, kiṃ tuyhaṃ na rocate putta’.

418.

‘‘‘Na ca me hiṃsati kiñci, na cahaṃ isidāsiyā saha vacchaṃ;

Dessāva me alaṃ me, apucchāhaṃ [āpucchāhaṃ (syā.), āpucchahaṃ-nāpucchahaṃ (?)] gamissāmi’.

419.

‘‘Tassa vacanaṃ suṇitvā, sassu sasuro ca maṃ apucchiṃsu;

‘Kissa [kiṃsa (?)] tayā aparaddhaṃ, bhaṇa vissaṭṭhā yathābhūtaṃ’.

420.

‘‘‘Napihaṃ aparajjhaṃ kiñci, napi hiṃsemi na bhaṇāmi dubbacanaṃ;

Kiṃ sakkā kātuyye, yaṃ maṃ viddessate bhattā’.

421.

‘‘Te maṃ pitugharaṃ paṭinayiṃsu, vimanā dukhena adhibhūtā;

‘Puttamanurakkhamānā, jitāmhase rūpiniṃ lakkhiṃ’.

422.

‘‘Atha maṃ adāsi tāto, aḍḍhassa gharamhi dutiyakulikassa;

Tato upaḍḍhasuṅkena, yena maṃ vindatha seṭṭhi.

423.

‘‘Tassapi gharamhi māsaṃ, avasiṃ atha sopi maṃ paṭiccharayi [paṭicchasi (sī. ka.), paṭicchati (syā.), paṭiccharati (ka.)];

Dāsīva upaṭṭhahantiṃ, adūsikaṃ sīlasampannaṃ.

424.

‘‘Bhikkhāya ca vicarantaṃ, damakaṃ dantaṃ me pitā bhaṇati;

‘Hohisi [sohisi (sabbattha)] me jāmātā, nikkhipa poṭṭhiñca [pontiṃ (sī. syā.)] ghaṭikañca’.



我来为您翻译这段巴利文经文的第四十品。这是关于比丘尼伊西达西的偈颂：
15. 第四十品
1. 伊西达西比丘尼偈
402.
在名为花城的地方，在王舍城（即巴特那）大地的中心；
有两位具德的比丘尼，都出身于释迦族。
403.
其中一位是伊西达西，另一位是菩提，都持戒圆满；
她们专注于禅修，博学多闻，已断烦恼。
404.
她们托钵归来后，用过餐食，洗净钵具；
在一处僻静处安坐，说起了这样的话。
405.
"尊者伊西达西，您仪态端庄，年华尚未衰老；
您看到了什么过患，而致力于出离？"
406.
当被这样询问时，善于说法的她，在僻静处，
伊西达西说道："听着，菩提，我是如何出家的。
407.
在优禅尼（今乌杰因）这座最佳城市中，我父亲是持戒的富商；
我是他唯一的女儿，既可爱又讨人喜欢，备受疼爱。
408.
那时从娑鸡多城来了求亲者，出身最高贵的家族；
一位极其富有的商人，我父亲将我嫁给了他的儿子。
409.
对于婆婆和公公，我早晚都去问候；
依照教导，我以头面礼拜他们的双足。
410.
凡是我丈夫的姐妹，或兄弟，或家中人；
即便只见到其中一位最尊贵的，我也恭敬起身相迎。
411.
无论是饭食，饮料，还是零食，或是其他现成之物；
我都妥善安排，递上，并给予每个人相应的份例。
412.
按时起早，回到家中，在门槛前；
洗净手脚，双手合十去迎接丈夫。
413.
我拿着梳子、装饰品、眼黑、镜子，
如同侍女一般，亲自为丈夫打扮。
414.
我自己煮饭，自己洗涤餐具；
如母亲照顾独子一般，我这样服侍丈夫。
415.
我如此恭敬、爱慕、勤勉、谦逊，
勤劳、不懒惰、持戒，却仍被丈夫厌恶。
416.
他对母亲和父亲说："我要告别而去，
我不能和伊西达西一起生活，不能与她同住一屋。"
417.
"儿子啊，不要这样说，伊西达西是智者，通达事理，
勤劳且不懒惰，儿子啊，她怎么会不令你满意呢？"
418.
"她并未伤害我什么，但我不能与伊西达西同住；
我厌恶她，够了，我要告别而去。"
419.
听到他这样说，我的公婆询问我：
"你做错了什么？请说实话，畅所欲言。"
420.
"我没有做错什么，也没有伤害他，没说过恶言；
尊者啊，当丈夫厌恶我时，我还能做什么呢？"
421.
他们心情沮丧，被忧愁所压，将我送回父家；
"为了保护儿子，我们失去了这位美貌的吉祥女。"
422.
然后父亲将我嫁给另一个富裕家庭，
以前一半的聘礼，让那位富商娶我。
423.
在他家我也只住了一个月，尽管我如婢女般服侍，
品行端正无过，他也抛弃了我。
424.
父亲对一位行乞的，已调御、已调伏者说：
"做我的女婿吧，放下你的钵和杖。"

425.

‘‘Sopi vasitvā pakkhaṃ [pakkamatha (sī.)], atha tātaṃ bhaṇati ‘dehi me poṭṭhiṃ;

Ghaṭikañca mallakañca, punapi bhikkhaṃ carissāmi’.

426.

‘‘Atha naṃ bhaṇatī tāto, ammā sabbo ca me ñātigaṇavaggo;

‘Kiṃ te na kīrati idha, bhaṇa khippaṃ taṃ te karihi’ti.

427.

‘‘Evaṃ bhaṇito bhaṇati, ‘yadi me attā sakkoti alaṃ mayhaṃ;

Isidāsiyā na saha vacchaṃ, ekagharehaṃ saha vatthuṃ’.

428.

‘‘Vissajjito gato so, ahampi ekākinī vicintemi;

‘Āpucchitūna gacchaṃ, marituye [maritāye (sī.), marituṃ (syā.)] vā pabbajissaṃ vā’.

429.

‘‘Atha ayyā jinadattā, āgacchī gocarāya caramānā;

Tātakulaṃ vinayadharī, bahussutā sīlasampannā.

430.

‘‘Taṃ disvāna amhākaṃ, uṭṭhāyāsanaṃ tassā paññāpayiṃ;

Nisinnāya ca pāde, vanditvā bhojanamadāsiṃ.

431.

‘‘Annena ca pānena ca, khajjena ca yañca tattha sannihitaṃ;

Santappayitvā avacaṃ, ‘ayye icchāmi pabbajituṃ’.

432.

‘‘Atha maṃ bhaṇatī tāto, ‘idheva puttaka [puttike (syā. ka.)] carāhi tvaṃ dhammaṃ;

Annena ca pānena ca, tappaya samaṇe dvijātī ca’.

433.

‘‘Athahaṃ bhaṇāmi tātaṃ, rodantī añjaliṃ paṇāmetvā;

‘Pāpañhi mayā pakataṃ, kammaṃ taṃ nijjaressāmi’.

434.

‘‘Atha maṃ bhaṇatī tāto, ‘pāpuṇa bodhiñca aggadhammañca;

Nibbānañca labhassu, yaṃ sacchikarī dvipadaseṭṭho’.

435.

‘‘Mātāpitū abhivādayitvā, sabbañca ñātigaṇavaggaṃ;

Sattāhaṃ pabbajitā, tisso vijjā aphassayiṃ.

436.

‘‘Jānāmi attano satta, jātiyo yassayaṃ phalavipāko;

Taṃ tava ācikkhissaṃ, taṃ ekamanā nisāmehi.

437.

‘‘Nagaramhi erakacche [erakakacche (syā. ka.)], suvaṇṇakāro ahaṃ pahūtadhano;

Yobbanamadena matto so, paradāraṃ asevihaṃ.

438.

‘‘Sohaṃ tato cavitvā, nirayamhi apaccisaṃ ciraṃ;

Pakko tato ca uṭṭhahitvā, makkaṭiyā kucchimokkamiṃ.

439.

‘‘Sattāhajātakaṃ maṃ, mahākapi yūthapo nillacchesi;

Tassetaṃ kammaphalaṃ, yathāpi gantvāna paradāraṃ.

440.

‘‘Sohaṃ tato cavitvā, kālaṃ karitvā sindhavāraññe;

Kāṇāya ca khañjāya ca, eḷakiyā kucchimokkamiṃ.

441.

‘‘Dvādasa vassāni ahaṃ, nillacchito dārake parivahitvā;

Kimināvaṭṭo akallo, yathāpi gantvāna paradāraṃ.

442.

‘‘Sohaṃ tato cavitvā, govāṇijakassa gāviyā jāto;

Vaccho lākhātambo, nillacchito dvādase māse.

443.

‘‘Voḍhūna [te puna (syā. ka.), vodhuna (ka. aṭṭha.)] naṅgalamahaṃ, sakaṭañca dhārayāmi;

Andhovaṭṭo akallo, yathāpi gantvāna paradāraṃ.

444.

‘‘Sohaṃ tato cavitvā, vīthiyā dāsiyā ghare jāto;

Neva mahilā na puriso, yathāpi gantvāna paradāraṃ.

445.

‘‘Tiṃsativassamhi mato, sākaṭikakulamhi dārikā jātā;

Kapaṇamhi appabhoge, dhanika [aṇika (aṭṭha.), taṃsaṃvaṇṇanāyampi atthayutti gavesitabbā] purisapātabahulamhi.

446.

‘‘Taṃ maṃ tato satthavāho, ussannāya vipulāya vaḍḍhiyā;

Okaḍḍhati vilapantiṃ, acchinditvā kulagharasmā.

447.

‘‘Atha soḷasame vasse, disvā maṃ pattayobbanaṃ kaññaṃ;

Orundhatassa putto, giridāso nāma nāmena.

448.

‘‘Tassapi aññā bhariyā, sīlavatī guṇavatī yasavatī ca;

Anurattā [anuvattā (ka.)] bhattāraṃ, tassāhaṃ [tassa taṃ (?)] viddesanamakāsiṃ.



425.
他住了半个月后，就对父亲说："把我的钵，
锡杖和水瓶还给我，我要再次去乞食。"
426.
于是父亲、母亲和所有亲族都对他说：
"这里有什么不满意的，快说，我们会为你办到。"
427.
被这样问到时他说："如果我能做主，就够了；
我不能和伊西达西一起生活，不能与她同住一屋。"
428.
他离开后，我独自思忖：
"我要告别离去，要么死去，要么出家。"
429.
这时圣者吉那达塔，在行乞时路过，
来到父亲家，她精通戒律，博学多闻，持戒圆满。
430.
看到她时，我们起身为她安排座位；
待她坐定后，我礼拜她的双足，供养食物。
431.
用饭食、饮料、零食和其他现成之物，
使她满意后，我说："尊者，我想出家。"
432.
父亲对我说："女儿啊，你就在这里修行佛法；
用饭食、饮料供养沙门和婆罗门吧。"
433.
我向父亲合掌，哭着说：
"我造作了恶业，我要将它消除。"
434.
然后父亲对我说："愿你证得觉悟和至上法，
获得涅槃，如两足尊者所证得的那样。"
435.
向父母和所有亲族告别后，
我出家七天，就证得三明。
436.
我知道自己前七世，这果报从何而来；
我要告诉你，请专心听着。
437.
在伊拉卡车城，我曾是个富有的金匠；
因年少气盛，我与他人妻子有染。
438.
我死后，在地狱中长期受苦；
从那里出来后，投生为一只母猴。
439.
我出生七天后，被猴群首领阉割；
这是与人妻行淫的业报。
440.
从那里死后，我在信度荒野，
投生在一只瘸眼母山羊腹中。
441.
十二年中我被阉割，还要驮着小羊；
生病虫蛀，这是与人妻行淫的业报。
442.
从那里死后，我投生为牛贩子家的牛，
是只红褐色小牛，十二个月后被阉割。
443.
我拉着犁耕地，还要拉车；
瞎眼残疾，这是与人妻行淫的业报。
444.
从那里死后，我生在街边婢女家中；
既非男也非女，这是与人妻行淫的业报。
445.
三十岁时死去，投生为车夫家的女儿；
在贫穷少财，多债务压身的家庭。
446.
商队领袖为了还巨债，
把我从家中强行带走，任我哭泣。
447.
我十六岁时，正当妙龄少女，
被欧伦达塔之子，名叫吉利达萨的人娶走。
448.
他还有另一位妻子，持戒有德又有名望；
她敬爱丈夫，而我却令他厌恶她。

449.

‘‘Tassetaṃ kammaphalaṃ, yaṃ maṃ apakīritūna gacchanti;

Dāsīva upaṭṭhahantiṃ, tassapi anto kato mayā’’ti.

… Isidāsī therī….


449.
这就是那业的果报，所以他们抛弃我而去；
虽然我如婢女般服侍，他们都与我断绝关系。"
……伊西达西长老尼偈终……
【注：这句偈颂结束了整个伊西达西比丘尼的故事，展现了她理解到自己过去世的业报如何导致现世的婚姻不幸，最终选择出家的经过。】



Cattālīsanipāto niṭṭhito.

第四十品终竟。


